sestdiena, 2010. gada 20. marts

par visu uzreiz

yo rezgaļi! tātad par pēdējā mēneša revjū ,kā angļi saka,ir finaly here.

tad nu cik tālu es atceros [pirmais čārpteris] laikam ir kopija pieci,kura izvētrtās par trīs ,gandrīz četru,dienu garu piedzīvojumu.kad marmori beidz savu mēģinājumu,jāsāk pakoties un braukt uz kauguriem kur kopija notiek.plāns nepielikt seju lidz konča sākumam izgāžas jau otrajā stundā pēc pasākuma sākšanas un tiek nedaudz ierauts.beidzot izdodas arī sagaidīt pašu koncertu un pluss mīnus veiksmīgi mikiņa grupu maratonu izdodas noslēgt.liidz ar to kas var sākties,kas? nu kas?
trīs dienu pisaks.charpter one - putru houze,ierodamies necerēti nevēlamā kuplā skaitā un māsiņas krāsiņas + ravita nav baigi priecīgās,bet par laimi ir arī kāds ,kurš priecājas mūs redzēt. apskatam smuko zivi gilbertu uun nākas vien atvadīties.sākās baigās nesaskaņas un bariņš pakliist,bet beigās mēs visi tāpat nonākam [otrais čarpteris] pie šildes.,respektīvi pāri ielai.tur arī pirmā dienas beidzas.istabā daudz dūmi. [trešais čarpteris] pavisam neviļus pielavās un esam pie putraimā,kur sākas viens no labākajiem rītiem manā mūžā,baigi daudz prieki,cilvēki un lejamais arī netrūkst.kā nu gadijies,kā ne,mārim esot jābrauc mājās,bet andrejs tak viņu nekur nelaidīs.tajā brīdī es nedaudz pārcenšoties izsitu alises istabas durvju apakšējo stiklu.vot tjebja ķibele.visi lēnām kust kur katram vajag ,bet tie kuriem īsti apstāties negribas laižam pie manis...eu to kas te notiek es neatceros,respektīvi [ceturtais čārpters]...bet vakars pienāk tā vai tā un pie manis ir šausmīgi daudz cilvēku un balle arī tāda panikna padevās.viss ir atkal miglā tīts un pienāk rīts kopā ar tompi,vizmu,janku,rūdi,sami un beigās arī sabīni ņemot līdzi sev vizmas un ulda pievemto vanas istabu un apzīmētas sienas.jāsāk ir arī kautkur kustēt.[piektais] VDT viesmīlīgās telpas var justies pagodinātas ar mūsu klātbūtni trešajā dienā.rodas ideja aiznest jaunu stiklu un savulaik salausto datorkrēslu māsiņām krāsiņām.bļed es tiešām nezinu kādā veidā ,bet beigās arī dabūjām. esam pie putrām!

...

vīns agdams izdrāž un piebeidz visus.

piektdiena, 2010. gada 29. janvāris

ruduka jaunais gads

detuha vs. sissy core

yo. nedeļām ilgi gaitītais metoļoru pasākums pienāca ļoti viltīgi un nemanāmi.
sākšu ar ballītēm pirms šī zobus klainošā pasākauma.iesākumam pietiks ar agneses vārdadienas ballīti,atļaušos pieminēt,ka šajā punktā aplauzās mans nedzeršanas maratons,jo agnese bij dikti dāsna un atteikt bij diezgan grūti...ballītei iesilstot bij jāiet uz čempionu no kura meičas aiztīnās visai asai aši un atstājot mani vienu ar visai nierastu kompaaniju - gaču un gunāru. tā nu izmetot līkumu gar olimpiku devos mājup caur kupenām.
piektiena līdz ar un neskaidro rītu un jāni zvīni ir klāt.pēc mēģinājuma lēnā garā varēja sākt štukot,ko lai īsti dara un nebija jau nemaz tik grūti,tur pat kur vienmēr - pie manis! vakars galvu reibinošs,ļoti maz ko atceros,lai kā gribētos lai tā nebūtu. pāreja no piektdienas uz sestdienu arī nemaz nebija jūtama,jo bij dots pa uguņiem ne pajokam un bija tā pagrūtāk atžirgt lidz koncerta sākumam,kautgan beigu beigās aukstums panāca savu "svaiguma" efektu.tiek sagaidīts māris grāvītis un iepirkts vēl viens pārītis pudelīšu.vēl pirms prom iešanas paslēpjam sņabiiti skapī un laižam uz māleni.mālene ļoti dulla! paiet koncerts,paiet sarunas ,paiet dziesmas (kuras var atrast šeit) un jāšauj mājās triekt,vakars atkal tād ļengans un līgans ,bet neviens nenogurst,pat es pēc nelielas šmuces pāri balkona malai.pāreja uz svētdienu protams atkal nepastāv. pamostos un mūzika un aliņš līst. par pusdienas laika notikumiem atļaušos paklusēt,jo tik traki nekad nav bijis,lai tas paliek manā nokijas acī un pie pārējiem kuriem bij lemts redzēt stadiju kāda nav redzama nevienā amerikāņu pīrāga daļā.

piedzīvojuma beigu ainava - rūdis pīpē virtuvē kājas krustā salicis,atspiedies pret logu ēd pārsālītu gaļu.laura pīpē virtuvē,uzvelk hašu un mēģina gagatavot gotiņ konfektes sajauccot upeņu zapti ar medu un ēd jēlu gaļu.ieva ar ieturētām gulēšanas pauzēm planē apkārt kā apbdolbijusies biz biz māre.es - sajūtos pretīgi ikreiz kad ieraugu divāru/guļu ar pauzēm.māris - guļ,jānis aŗi guļ.beigu beigās nemiera pilnais partii gars laura aizbrauc uz māju un visi guļ.

5 no rīta māju ardievas uz balkona apenēs jānim un mārim ... kārtoju māju,kas vel tagad nav lidz galam sakārtota.

gaidamais media stuffs :

- rūdolfa un lauras ažiotāžu - "jānis zvīnis un ieva gredzena kokā sēž"

- ruduka jaunais gads,korespondents : bērziņa


- čiu

jaunāks gads

psihi,psihi,jaunais gads gar ausi un revjū no mana skatu punka ir klāt.
pilkstens pieci astoņpadsmit,es iekāpju autobusā uz cēsīm un vēl nenojaušu,ka šī būs dullākā jaungada balle kāda man jebkad būs bijusi.uz vakarpusi esmu cēsīs un satiekos ar zanditu,karīnu ruduku un kasparu,pie kura arī pēc veikala apmeklējuma braucam sildīties. kur nu pazuduši kur nē bet pārīt o'5 bonīšu un šampju sausi un dullām galvām jaiet(nu karīna ar zandu jau nevar paiet) pie dāvja uz ūsu ballīti.to ,ka tā ir ūsu ballīte es uzzināju tikai tad ,kad lēnām tuvojos dāvja mājai. ārā pīpē veci ūsaini veči! pilns,nu watafak! ok,arī man pēc nepilnas pusstundas ir pielipinātasmāklīgās ūsas un tā ļoti piestāv!! baļļuks pa smuko! tiek iedzerts ,tiek drusku jestri padancots un viss baigi jauki.neviens nemaz nepamana ,kad pulkstens jau ir bez piecpadsmitām pusnaktī un tad nu prātīgākie,kuri negrib nokavēt pa priekšu un tie,kas tādi dullāki pa pakaļu.tā rezultātā visa mājas tusovka pašķīrās ! no sākuma pa 10,vēlāk pa četri un vēlāk pavisam vēlā kad pulkstens sita divpadsmit nu jau bijām divi! katras savā veidā,pa savu ceļu. jaunais gads godam sagaidīts laižu uz fonoklubu! ( jaunā gadā uz fonoklubu? wtf!?!?) jap esmu fonī,par brīnumu satieku zaķi,iedzeru aliņu un saprotu to ,ka tiešām ir wtf,jo beigu beigos no tiem desmit cilvēkiem esmu palcis viens.iznesu divus kausu aliņa un opertiivi dodos pie dāvja.nezinu kā,bet tomēr atradu kur viņš dzīvo.gāju plikām rokām,tās bij tā sasališas,ka pirksti lipa ciet,tātad pirmās 10 minūtes atpakaļballītē vajadzēja pavadīt pie tvākā radiātora :)) tālāk ūsu ballīte turpinās lidz rītam ar apzīmēto salaveci joņu priekgalā pie dj pults,kur pārsvarā valda krievu mūzika. jā nu vairs jau nepamanu cik ātri paliek gqaišs un cik ātri tumšs,pa vidu tam visam vēl cēsu etiķete - divārs,kautkādi šampji,z**ti vermuti un jauniepazīti cilvēki.un protams ūsas.
kad pienāk laiks,kad pirmajā janvārī ar vien vairāk cilvēki saprot,ka nu ir par daudz,kautkā jātiek uz māju un tā nu steidzam uz auto busu,pa ceļam ieskrienot veikalā un nozogot aliņu ko autobusā dzert.neatceros vai izdzēru ,jo aizmigu. izkāpjam pie putraim dzīvokļa un pa sniegiem un kupenām brienu mājup.
morāli graujoši pretīgi liela poha bij tā,kas mani sagaidija pamostoties savā gultā 2.janvārī,kur bija arī tika pielikts punkts jaunāgada "svinībām"



paldies,čau.

how the grich stole christmaz

hei jou! ziemassvētku laiks jau garām,sen aiz puteņiem un aukstumiem aizmirst,bet vakars tālilvalža 12 nedrīkst būt neatklāts.tas šķiet bij laiks ,kad tieši sāka snigt sniegs un tad to sajūtu ar varēja notvert.patiesībā tur sanāca baigā intriga pirms tā visa,kas beigu beigās visu pasākumu padarija (bļe kā lai pasaka?) ziemassvētkuvakarapārsteigumapilnīgāku (?) .šmuce bij tāda,ka tas viss dēļ daža laba blēņu darba,un pārāk lielas ieešanas bohēmā draudēja izgāzties! (bohēma - tas ir tad, kad uzkāpj uz koķja un par to tevi neviens nevaino).
tā vai ne tā,mēģinādams sakruķūt ģelas un cerot uz "ziemassvētku brīnumu" ,tomēr saņēmos un aizbraucu uz valmieru un uztaisiit kārtīgu ziemīšu balli.
uz pulksten septiņiem viesi sāka ierasties,neaizmirstot līdzi ciema kukuli! vienam zagta egle,vienam rosolīts,vienam šampis zotē,vēl vienam mandarīnu kaudze,vēl vienam zirņi,šampis - nu viss kā nākas! salikām ploškas (stabil kādas 30 gab.) un sēdāmies pie galda.sākās trakās dejas un sēdvietu problēma arī tika atrisināta! tāds mierīgs vakars itkā.vakars beidzās kur nu kuram - cits aizpis uz čempionu,cits paliek pie kompja un klausās coalition uz pilnu,cits guļ otrā stāvā piedzēries! tā nu bij ar tiem ziemīšiem -pa mierīgo.






ceturtdiena, 2009. gada 31. decembris

privietački!


tātad,lai nebūtu tā,ka lidz devīta gada beigām kopš pēdējā ieraksta nebūtu neviens ieraksts esmu sataisijis nelielu vido,kuru lielākā daļa iepējams nemaz nebūsiet redzējuši vai labākajā gadīgumā ļoti sen.stāsts ir par 2007 gada piedzīvojumu vārdā hardcore pica party / pārgs. here you go !







centīšos arī turpmāk apdeitot vairāk video no tule-mule presents


pēc jaunāgada būs par ziemīšiem,ērika ballītēm un jaunogad! davai čau,es pis uz 2010 :)

svētdiena, 2009. gada 8. novembris

sešdesmit sestais ceļš

babams bļe! kārtējā wīkenda rewjū iz in da hous! kā jau jūs jūtat,pēc manu jauno svešvārdu izvēles esam bijuši ciemos uz rīgu.
dzīvē gadās visādi un ir reizes,kad viņa no tevis neprasa,ko tu gribi un ko tu negribi un tā nu ir gadijies,ka arī mūsu (nu jau) draugiem zoltan ir gadījies samierināties faktiem un tāpēc nenoliedzami ir jauztaisa ballīte! tiesa gan atvadu ballīte,uz kuru tikām uzaicināti arī mēs ambroška. baļļuks notika skeiteru un jaunās paaudzes metālistu ieskautā pūlī,bārā route 66.pirms tam likās,ka neesmu nekad tur bijis,bet laikam tomēr biju,atminos kā vienreiz ar īgno daci un sauļuku vitu tur vēmām aiz stūra :) rīgā esmu pirmais,nav ko darīt,jāpakavē laiks,kamēr loveri ar atbrauc.beidzot jāsatiekas ar uldi un ievu valters un rapa,kur strādā edgars-skaists,sarkanā kostīmā un māk alfabētu no galvas! laikam ejot arī uldis un ieva saprot,ka reiz ir ieradušies par ātru ,jo bāru ap pulsten astoņiem pat nav paspējuši ieskaut iepriekšminētie ļaudis! te nu laikam sākas stāsts,diezgan nozīmīgā atspēriena punktā ,kas atiecas uz vakara turpmāko gaitu...latvijas balzāms.ierodas mikiņš,osē un krišs,cilvēki sāk nākt,arī bērziņa ar janci.otrais atspēriena punktas,kas negaidīti lika man izvemties astoņas reizes no vietas,kā zibens no skaidrām debesīm mani pasveicina arī latviešu bioķīmijas valdnieks,artūrs no rīgas ,kuram jau kārtējo reizi nav žēl pacienāt kādu labu paziņu ( piemēram mani un bērziņu) ar kādu labumiņu.šis te man lika aapstāties un brīdi,jo sāku nedaudz just to,ka autopilots ieslēdzas.nozpēlē zoltan,un tad arī mūsu kārta-maz vieta bet bij ok,bij ar kāds kam patika,tas priecē.nu tad nu redz,tālāk kā pa miglu mana dzīve iet,neatceros,kur šņapsis palicis,ne kāpēc pie velna esmu speisdogā,ne kāpēc man brenguļu alus kauss rokā.ap pulsten pieciem neveiksmiigs mēģinājusm padarboties pie dīdžej pults ( ieslēgt es paspēju), ar pretīgu alus garšu mutē un kokču rokā jāpis uz māju.pagaidām izskatās ka gāju reizē ar lindu jeromani un vēlvienu nepazīstamu meteni,par ko liecina vien fotkas un balss ieraksts telefonā ,"mani sauc linda jeromane,es tevi tik ļoti mīlu,es ceru,ka tev būs labs ceļa vējš!"
ar rūdi esam pie ingas un gaidam autiņu uz mājām pulksten trijos.apmulsu no jaunā tuneļa,kas pie stokamana uztaisiits.
autiņā satiku cilvēku,kas lika daudz ko saprast,perfekto! viss ceļš norunāts un esam atkal uz vecajām sliedēm.

pēc rakstītā laikam tiešām var noprast,ka maz ko atceros.

paldies zoltan!
ejiet visi tagad uz isis