sešdesmit sestais ceļš

babams bļe! kārtējā wīkenda rewjū iz in da hous! kā jau jūs jūtat,pēc manu jauno svešvārdu izvēles esam bijuši ciemos uz rīgu.
dzīvē gadās visādi un ir reizes,kad viņa no tevis neprasa,ko tu gribi un ko tu negribi un tā nu ir gadijies,ka arī mūsu (nu jau) draugiem zoltan ir gadījies samierināties faktiem un tāpēc nenoliedzami ir jauztaisa ballīte! tiesa gan atvadu ballīte,uz kuru tikām uzaicināti arī mēs ambroška. baļļuks notika skeiteru un jaunās paaudzes metālistu ieskautā pūlī,bārā route 66.pirms tam likās,ka neesmu nekad tur bijis,bet laikam tomēr biju,atminos kā vienreiz ar īgno daci un sauļuku vitu tur vēmām aiz stūra :) rīgā esmu pirmais,nav ko darīt,jāpakavē laiks,kamēr loveri ar atbrauc.beidzot jāsatiekas ar uldi un ievu valters un rapa,kur strādā edgars-skaists,sarkanā kostīmā un māk alfabētu no galvas! laikam ejot arī uldis un ieva saprot,ka reiz ir ieradušies par ātru ,jo bāru ap pulsten astoņiem pat nav paspējuši ieskaut iepriekšminētie ļaudis! te nu laikam sākas stāsts,diezgan nozīmīgā atspēriena punktā ,kas atiecas uz vakara turpmāko gaitu...latvijas balzāms.ierodas mikiņš,osē un krišs,cilvēki sāk nākt,arī bērziņa ar janci.otrais atspēriena punktas,kas negaidīti lika man izvemties astoņas reizes no vietas,kā zibens no skaidrām debesīm mani pasveicina arī latviešu bioķīmijas valdnieks,artūrs no rīgas ,kuram jau kārtējo reizi nav žēl pacienāt kādu labu paziņu ( piemēram mani un bērziņu) ar kādu labumiņu.šis te man lika aapstāties un brīdi,jo sāku nedaudz just to,ka autopilots ieslēdzas.nozpēlē zoltan,un tad arī mūsu kārta-maz vieta bet bij ok,bij ar kāds kam patika,tas priecē.nu tad nu redz,tālāk kā pa miglu mana dzīve iet,neatceros,kur šņapsis palicis,ne kāpēc pie velna esmu speisdogā,ne kāpēc man brenguļu alus kauss rokā.ap pulsten pieciem neveiksmiigs mēģinājusm padarboties pie dīdžej pults ( ieslēgt es paspēju), ar pretīgu alus garšu mutē un kokču rokā jāpis uz māju.pagaidām izskatās ka gāju reizē ar lindu jeromani un vēlvienu nepazīstamu meteni,par ko liecina vien fotkas un balss ieraksts telefonā ,"mani sauc linda jeromane,es tevi tik ļoti mīlu,es ceru,ka tev būs labs ceļa vējš!"
ar rūdi esam pie ingas un gaidam autiņu uz mājām pulksten trijos.apmulsu no jaunā tuneļa,kas pie stokamana uztaisiits.
autiņā satiku cilvēku,kas lika daudz ko saprast,perfekto! viss ceļš norunāts un esam atkal uz vecajām sliedēm.

pēc rakstītā laikam tiešām var noprast,ka maz ko atceros.

paldies zoltan!
ejiet visi tagad uz isis